Cyphostemma juttae (agrāk Cissus juttae)

Cyphostemma juttae

Cyphostemma juttae ir vērpjveida augs (jeb augs ar astes kātu), ko plaši kultivē siltos un tropiskos reģionos. Tā forma, gaļīgo lapu gaiši zaļā krāsa, spilgtie augļi un iespaidīgā aukstumizturība ir padarījuši to par iecienītu sugu sukulentu cienītāju vidū.

Tas ir arī ļoti pielāgojams un to var audzēt gan podā, gan dārzā. Tātad, ko jūs gaidāt? Iegādājieties vienu! 😉 Zemāk es jums pastāstīšu par tā īpašībām.

Cyphostemma juttae ir lēni augoša sukulentu suga , kas pieder pie Vitaceae dzimtas (Vitaceae), kuras dzimtene ir Āfrika, īpaši Namībija. To 1967. gadā aprakstīja Dinters un Gilgs. Tā ir plaši pazīstama kā bastarda kobas, savvaļas vīnogas, koku vīnogas un Namībijas vīnogas.

Šis iespaidīgais augs izaug līdz 2 metru augstumam . Tā stumbrs ir ļoti resns, līdz pat 50 cm diametrā. To labi aizsargā balta, papīraina miza. Šī miza palīdz aizsargāt augu no pārmērīga karstuma, atstarojot saules gaismu.

Tās lapas ir aptuveni trīsstūrveida formas. Tās ir gaļīgas, lapkoku lapas (krīt ziemā), gaiši zaļas un ar robotām malām . Ziedi ir neuzkrītoši, sakopoti čemurveidīgās ziedkopās un dzeltenīgā krāsā. Pēc apputeksnēšanas augļi sāk nogatavoties; tā ir sarkana oga, kas nogatavojas līdz vasaras beigām.

Cyphostemma juttae augs

Tas ir ļoti izturīgs pret kaitēkļiem un slimībām, taču tas jālaista taupīgi, lai novērstu puvi. Laistīšanas biežums būs atkarīgs no klimata un atrašanās vietas, taču parasti vasarā tas būs jālaista vismaz reizi nedēļā, bet pārējā gada laikā – ik pēc 15–20 dienām . Ir arī ļoti svarīgi to stādīt labi drenējošā substrātā, piemēram, pumekā, lai nodrošinātu, ka saknes ir labi aerētas.

Pārējā laikā to var audzēt brīvā dabā visu gadu, kamēr nav sala vai līdz -3ºC.


Pievienot kā vēlamo avotu pakalpojumā Google